succisivus
Latin
Alternative forms
- subcisīvus, subsecīvus, subsicīvus, succisīvus, succīsīvus
Etymology
From succīsus + -īvus. Or, if subsicivus is the true form, from sub- + secō.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [sʊk.kiːˈsiː.wʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [sut.t͡ʃiˈs̬iː.vus]
Adjective
succīsīvus (feminine succīsīva, neuter succīsīvum); first/second-declension adjective
- cut off and left behind
- superfluous
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | succīsīvus | succīsīva | succīsīvum | succīsīvī | succīsīvae | succīsīva | |
| genitive | succīsīvī | succīsīvae | succīsīvī | succīsīvōrum | succīsīvārum | succīsīvōrum | |
| dative | succīsīvō | succīsīvae | succīsīvō | succīsīvīs | |||
| accusative | succīsīvum | succīsīvam | succīsīvum | succīsīvōs | succīsīvās | succīsīva | |
| ablative | succīsīvō | succīsīvā | succīsīvō | succīsīvīs | |||
| vocative | succīsīve | succīsīva | succīsīvum | succīsīvī | succīsīvae | succīsīva | |
Descendants
- English: succisive
References
- “succīsīvus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- succīsīvus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette, page 1,505/3.
- “subsicīuus” on page 1,849/2 of the Oxford Latin Dictionary (1st ed., 1968–82)