temptatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of temptō.

Participle

temptātus (feminine temptāta, neuter temptātum); first/second-declension participle

  1. tried, tested

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative temptātus temptāta temptātum temptātī temptātae temptāta
genitive temptātī temptātae temptātī temptātōrum temptātārum temptātōrum
dative temptātō temptātae temptātō temptātīs
accusative temptātum temptātam temptātum temptātōs temptātās temptāta
ablative temptātō temptātā temptātō temptātīs
vocative temptāte temptāta temptātum temptātī temptātae temptāta

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.