trucidatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of trucīdō.

Participle

trucīdātus (feminine trucīdāta, neuter trucīdātum); first/second-declension participle

  1. slaughtered

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative trucīdātus trucīdāta trucīdātum trucīdātī trucīdātae trucīdāta
genitive trucīdātī trucīdātae trucīdātī trucīdātōrum trucīdātārum trucīdātōrum
dative trucīdātō trucīdātae trucīdātō trucīdātīs
accusative trucīdātum trucīdātam trucīdātum trucīdātōs trucīdātās trucīdāta
ablative trucīdātō trucīdātā trucīdātō trucīdātīs
vocative trucīdāte trucīdāta trucīdātum trucīdātī trucīdātae trucīdāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.