uzvarēt

Latvian

Etymology

From uz- +‎ varēt.

Verb

uzvarēt (transitive, 3rd conjugation, present uzvaru, uzvari, uzvar, past uzvarēju)

  1. to conquer
  2. to gain a victory
  3. to win a victory
  4. to vanquish
  5. to beat
  6. to be victorious

Conjugation

Conjugation of uzvarēt
indicative (īstenības izteiksme) imperative
(pavēles izteiksme)
present
(tagadne)
past
(pagātne)
future
(nākotne)
1st person sg es uzvaru uzvarēju uzvarēšu
2nd person sg tu uzvari uzvarēji uzvarēsi uzvari
3rd person sg viņš, viņa uzvar uzvarēja uzvarēs lai uzvar
1st person pl mēs uzvaram uzvarējām uzvarēsim uzvarēsim
2nd person pl jūs uzvarat uzvarējāt uzvarēsiet,
uzvarēsit
uzvariet
3rd person pl viņi, viņas uzvar uzvarēja uzvarēs lai uzvar
renarrative (atstāstījuma izteiksme) participles (divdabji)
present uzvarot present active 1 (adj.) uzvarošs
past esot uzvarējis present active 2 (adv.) uzvarēdams
future uzvarēšot present active 3 (adv.) uzvarot
imperative lai uzvarot present active 4 (obj.) uzvaram
conditional (vēlējuma izteiksme) past active uzvarējis
present uzvarētu present passive uzvarams
past būtu uzvarējis past passive uzvarēts
debitive (vajadzības izteiksme) nominal forms
indicative (būt) jāuzvar infinitive (nenoteiksme) uzvarēt
conjunctive 1 esot jāuzvar negative infinitive neuzvarēt
conjunctive 2 jāuzvarot verbal noun uzvarēšana

Derived terms