vestigo

Latin

Etymology

Uncertain; often assumed to be from vestīgium (“footprint, track”) +‎ -ō, however the converse is equally possible. See vestīgium.

Pronunciation

Verb

vestīgō (present infinitive vestīgāre, perfect active vestīgāvī, supine vestīgātum); first conjugation

  1. to follow a track, track, search
  2. to investigate

Conjugation

  • Note: perfect and supine are rare.
   Conjugation of vestīgō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vestīgō vestīgās vestīgat vestīgāmus vestīgātis vestīgant
imperfect vestīgābam vestīgābās vestīgābat vestīgābāmus vestīgābātis vestīgābant
future vestīgābō vestīgābis vestīgābit vestīgābimus vestīgābitis vestīgābunt
perfect vestīgāvī vestīgāvistī vestīgāvit vestīgāvimus vestīgāvistis vestīgāvērunt,
vestīgāvēre
pluperfect vestīgāveram vestīgāverās vestīgāverat vestīgāverāmus vestīgāverātis vestīgāverant
future perfect vestīgāverō vestīgāveris vestīgāverit vestīgāverimus vestīgāveritis vestīgāverint
passive present vestīgor vestīgāris,
vestīgāre 		vestīgātur vestīgāmur vestīgāminī vestīgantur
imperfect vestīgābar vestīgābāris,
vestīgābāre 		vestīgābātur vestīgābāmur vestīgābāminī vestīgābantur
future vestīgābor vestīgāberis,
vestīgābere 		vestīgābitur vestīgābimur vestīgābiminī vestīgābuntur
perfect vestīgātus + present active indicative of sum
pluperfect vestīgātus + imperfect active indicative of sum
future perfect vestīgātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vestīgem vestīgēs vestīget vestīgēmus vestīgētis vestīgent
imperfect vestīgārem vestīgārēs vestīgāret vestīgārēmus vestīgārētis vestīgārent
perfect vestīgāverim vestīgāverīs vestīgāverit vestīgāverīmus vestīgāverītis vestīgāverint
pluperfect vestīgāvissem vestīgāvissēs vestīgāvisset vestīgāvissēmus vestīgāvissētis vestīgāvissent
passive present vestīger vestīgēris,
vestīgēre 		vestīgētur vestīgēmur vestīgēminī vestīgentur
imperfect vestīgārer vestīgārēris,
vestīgārēre 		vestīgārētur vestīgārēmur vestīgārēminī vestīgārentur
perfect vestīgātus + present active subjunctive of sum
pluperfect vestīgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — vestīgā — — vestīgāte —
future — vestīgātō vestīgātō — vestīgātōte vestīgantō
passive present — vestīgāre — — vestīgāminī —
future — vestīgātor vestīgātor — — vestīgantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present vestīgāre vestīgārī vestīgāns —
future vestīgātūrum esse vestīgātum īrī vestīgātūrus vestīgandus
perfect vestīgāvisse vestīgātum esse — vestīgātus
future perfect — vestīgātum fore — —
perfect potential vestīgātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
vestīgandī vestīgandō vestīgandum vestīgandō vestīgātum vestīgātū

Derived terms

Descendants

  • Albanian: vëzhgoj
  • English: vestigate

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.