volutatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of volūtō.

Participle

volūtātus (feminine volūtāta, neuter volūtātum); first/second-declension participle

  1. twisted, tumbled about
  2. wallowed
  3. pondered

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative volūtātus volūtāta volūtātum volūtātī volūtātae volūtāta
genitive volūtātī volūtātae volūtātī volūtātōrum volūtātārum volūtātōrum
dative volūtātō volūtātae volūtātō volūtātīs
accusative volūtātum volūtātam volūtātum volūtātōs volūtātās volūtāta
ablative volūtātō volūtātā volūtātō volūtātīs
vocative volūtāte volūtāta volūtātum volūtātī volūtātae volūtāta

References

  • “volutatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • volutatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.