voluto

Italian

Etymology

Inherited from Vulgar Latin *volūtum, past participle for volēre.

Pronunciation

  • IPA(key): /voˈlu.to/
  • Rhymes: -uto
  • Hyphenation: vo‧lù‧to
  • Audio:(file)

Adjective

voluto (feminine voluta, masculine plural voluti, feminine plural volute)

  1. deliberate, intentional
  2. wanted, desired

Derived terms

Participle

voluto (feminine voluta, masculine plural voluti, feminine plural volute)

  1. past participle of volere

Latin

Etymology

Frequentative formed on volvō +‎ -tō.

Pronunciation

Verb

volūtō (present infinitive volūtāre, perfect active volūtāvī, supine volūtātum); first conjugation

  1. to roll, turn, twist, or tumble about
  2. to wallow
  3. to ponder, wonder about
    • 29 BCE – 19 BCE, Virgil, Aeneid 4.533:
      Sīc adeō īnsistit, sēcumque ita corde volūtat.
      Thus so [burdened, Dido] continues, and with herself ponders such [anguish] in her heart.

Conjugation

   Conjugation of volūtō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present volūtō volūtās volūtat volūtāmus volūtātis volūtant
imperfect volūtābam volūtābās volūtābat volūtābāmus volūtābātis volūtābant
future volūtābō volūtābis volūtābit volūtābimus volūtābitis volūtābunt
perfect volūtāvī volūtāvistī volūtāvit volūtāvimus volūtāvistis volūtāvērunt,
volūtāvēre
pluperfect volūtāveram volūtāverās volūtāverat volūtāverāmus volūtāverātis volūtāverant
future perfect volūtāverō volūtāveris volūtāverit volūtāverimus volūtāveritis volūtāverint
passive present volūtor volūtāris,
volūtāre 		volūtātur volūtāmur volūtāminī volūtantur
imperfect volūtābar volūtābāris,
volūtābāre 		volūtābātur volūtābāmur volūtābāminī volūtābantur
future volūtābor volūtāberis,
volūtābere 		volūtābitur volūtābimur volūtābiminī volūtābuntur
perfect volūtātus + present active indicative of sum
pluperfect volūtātus + imperfect active indicative of sum
future perfect volūtātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present volūtem volūtēs volūtet volūtēmus volūtētis volūtent
imperfect volūtārem volūtārēs volūtāret volūtārēmus volūtārētis volūtārent
perfect volūtāverim volūtāverīs volūtāverit volūtāverīmus volūtāverītis volūtāverint
pluperfect volūtāvissem volūtāvissēs volūtāvisset volūtāvissēmus volūtāvissētis volūtāvissent
passive present volūter volūtēris,
volūtēre 		volūtētur volūtēmur volūtēminī volūtentur
imperfect volūtārer volūtārēris,
volūtārēre 		volūtārētur volūtārēmur volūtārēminī volūtārentur
perfect volūtātus + present active subjunctive of sum
pluperfect volūtātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — volūtā — — volūtāte —
future — volūtātō volūtātō — volūtātōte volūtantō
passive present — volūtāre — — volūtāminī —
future — volūtātor volūtātor — — volūtantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present volūtāre volūtārī volūtāns —
future volūtātūrum esse volūtātum īrī volūtātūrus volūtandus
perfect volūtāvisse volūtātum esse — volūtātus
future perfect — volūtātum fore — —
perfect potential volūtātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
volūtandī volūtandō volūtandum volūtandō volūtātum volūtātū

Derived terms

Descendants

  • Ibero-Romance:
    • ⇒ Portuguese: voltear
    • ⇒ Spanish: voltear, alborotar
  • ⇒ Vulgar Latin:
  • Borrowings:
    • → Portuguese: volutar

References

  • “voluto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “voluto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • voluto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.