ziņkārība
See also: ziņkārībā
Latvian
Etymology
From ziņkārs (“curious”) + -ība (with ziņkārs from ziņu (“knowledge, news [gen.]”) + kārs (“ravenous, eager”).
Pronunciation
Noun
ziņkārība f (4th declension)
- curiosity (the quality of one who is curious, who wants to know, to learn)
- sievišķīga ziņkārība ― feminine curiosity
- apmierināt ziņkārību ― to satisfy (one's) curiosity
- ziņkārībā ieplestas acis ― eyes wide open (with) curiosity
- daudz ko es biju novērojis pats, bet mans galvenais informācijas avots bija un palika Žanete, kas visus notikumus vēroja kā filmu un, ziņkārībā drebot, gaidīja atrisinājumu ― I witnessed much myself, but my main source of information was and remained Žanete, who watched all events as if (it was all) a movie and, trembling with (lit. in) curiosity, waited for a solution
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | ziņkārība | — |
| genitive | ziņkārības | — |
| dative | ziņkārībai | — |
| accusative | ziņkārību | — |
| instrumental | ziņkārību | — |
| locative | ziņkārībā | — |
| vocative | ziņkārība | — |