ziņkāre
See also: ziņkārē
Latvian
Etymology
From ziņkārs (“curious”) + -e (with ziņkārs from ziņu (“news, knowledge [gen.]”) + kārs (“ravenous, eager”)).
Pronunciation
Noun
ziņkāre f (5th declension)
- curiosity (strong desire to see, hear, know, explore; desire to acquire knowledge)
- neslēpta ziņkāre ― undisguised curiosity
- slimīga ziņkāre ― sick curiosity
- apmierināt ziņkāri ― to satisfy (one's) curiosity
- degt ziņkārē ― to burn with (lit. in) curiosity
- piedodiet manu ziņkāri, bet es labprāt jautātu, kas ir tā cēlā dāma krēmkrāsas mežģīnēs ― excuse my curiosity, but I would like to ask who that noble lady in cream-colored lace is
- “tu viņu... redzēji? parunājies?” māte nāk Milcei klāt un sāk vaicāt neticīgā ziņkārē ― “you... saw him? did you talk?” mother came to Milce and began asking questions with (lit. in) unbelieving curiosity
- vispār Aleksandrai likās, ka Snovdens pētī viņu ar pārāk uzmācīgu ziņkāri ― in general, Aleksandra thought that Snovdens was examining her with too much curiosity
- par burtiem Vilnim jau iepriekšējā ziemā bija pamodusies bijīga ziņkāre kā par kaut ko dziļi noslēpumainu ― a reverent curiosity about letters had awakened in Vilnis already the previous winter, as if about something deeply mysterious
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | ziņkāre | — |
| genitive | ziņkāres | — |
| dative | ziņkārei | — |
| accusative | ziņkāri | — |
| instrumental | ziņkāri | — |
| locative | ziņkārē | — |
| vocative | ziņkāre | — |