ثبوت

See also: تتوب

Arabic

Root
ث ب ت (ṯ b t)
9 terms

Pronunciation

IPA^(key): /θu.buːt/
Rhymes: -uːt

Noun

ثُبُوت • (ṯubūt) m

verbal noun of ثَبَتَ (ṯabata) (form I)
proof, evidence
confirmation
fixing, keeping

Declension

Declension of noun **ثُبُوت** (ṯubūt)
singular	basic singular triptote
singular	indefinite	definite	construct
informal	ثُبُوت ṯubūt	الثُّبُوت aṯ-ṯubūt	ثُبُوت ṯubūt
nominative	ثُبُوتٌ ṯubūtun	الثُّبُوتُ aṯ-ṯubūtu	ثُبُوتُ ṯubūtu
accusative	ثُبُوتًا ṯubūtan	الثُّبُوتَ aṯ-ṯubūta	ثُبُوتَ ṯubūta
genitive	ثُبُوتٍ ṯubūtin	الثُّبُوتِ aṯ-ṯubūti	ثُبُوتِ ṯubūti

Descendants

→ Azerbaijani: sübut
→ Persian: ثبوت
- Hindi: सबूत (sabūt), सुबूत (subūt)
- Urdu: ثبوت
→ Ottoman Turkish: ثبوت
- Turkish: sübut
→ Turkmen: sübüt
→ Swahili: thubutu
→ Uzbek: subut

Urdu

Etymology

Borrowed from Arabic ثُبُوت (ṯubūt), possibly via Classical Persian.

Pronunciation

(Standard Urdu) IPA^(key): /sə.buːt̪/

Noun

ثبوت • (sabūt) m (Hindi spelling सबूत)