beluinus

Latin

Alternative forms

Etymology

From bēlua (“beast, monster”) +‎ -īnus.

Pronunciation

Adjective

bēluīnus (feminine bēluīna, neuter bēluīnum); first/second-declension adjective

  1. bestial, brutal, animal

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative bēluīnus bēluīna bēluīnum bēluīnī bēluīnae bēluīna
genitive bēluīnī bēluīnae bēluīnī bēluīnōrum bēluīnārum bēluīnōrum
dative bēluīnō bēluīnae bēluīnō bēluīnīs
accusative bēluīnum bēluīnam bēluīnum bēluīnōs bēluīnās bēluīna
ablative bēluīnō bēluīnā bēluīnō bēluīnīs
vocative bēluīne bēluīna bēluīnum bēluīnī bēluīnae bēluīna

Synonyms

Descendants

  • English: beluine

References

  • “beluinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • beluinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.