betizo

Latin

Alternative forms

  • bētissō

Etymology

From bēta (“beet”) +‎ -izo. From Augustus, quoted by Suetonius.

Pronunciation

Noun

bētīzō (present infinitive bētīzāre, perfect active bētīzāvī, supine bētīzātum); first conjugation

  1. To be as a beet; to be tired
    Synonyms: lachanīzō, langueō
    • c. 69 CE – 122 CE, Suetonius, De Vita Caesarum 87 2:
      Ponit assidue et pro stulto "baceolum" et pro pullo "pulleiaceum" et pro cerrito "vacerrosum" et "vapide" se habere pro male et "betizare" pro languere, quod vulgo "lachanizare" dicitur
      He also habitually used "baceolus" (dolt) for "stultus" (fool), "pulleiaceus" (darkish) for "pullus" (dark), "vacerrosus" (blockhead) for "cerritus" (mad); also "vapide se habere" (to feel flat) for "male se habere" (to feel bad) and "betizare" (to be like a beet) for "languere" (to be weak) which is "lanchanizare" in vulgar terms

Conjugation

   Conjugation of bētīzō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present bētīzō bētīzās bētīzat bētīzāmus bētīzātis bētīzant
imperfect bētīzābam bētīzābās bētīzābat bētīzābāmus bētīzābātis bētīzābant
future bētīzābō bētīzābis bētīzābit bētīzābimus bētīzābitis bētīzābunt
perfect bētīzāvī bētīzāvistī bētīzāvit bētīzāvimus bētīzāvistis bētīzāvērunt,
bētīzāvēre
pluperfect bētīzāveram bētīzāverās bētīzāverat bētīzāverāmus bētīzāverātis bētīzāverant
future perfect bētīzāverō bētīzāveris bētīzāverit bētīzāverimus bētīzāveritis bētīzāverint
passive present bētīzor bētīzāris,
bētīzāre 		bētīzātur bētīzāmur bētīzāminī bētīzantur
imperfect bētīzābar bētīzābāris,
bētīzābāre 		bētīzābātur bētīzābāmur bētīzābāminī bētīzābantur
future bētīzābor bētīzāberis,
bētīzābere 		bētīzābitur bētīzābimur bētīzābiminī bētīzābuntur
perfect bētīzātus + present active indicative of sum
pluperfect bētīzātus + imperfect active indicative of sum
future perfect bētīzātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present bētīzem bētīzēs bētīzet bētīzēmus bētīzētis bētīzent
imperfect bētīzārem bētīzārēs bētīzāret bētīzārēmus bētīzārētis bētīzārent
perfect bētīzāverim bētīzāverīs bētīzāverit bētīzāverīmus bētīzāverītis bētīzāverint
pluperfect bētīzāvissem bētīzāvissēs bētīzāvisset bētīzāvissēmus bētīzāvissētis bētīzāvissent
passive present bētīzer bētīzēris,
bētīzēre 		bētīzētur bētīzēmur bētīzēminī bētīzentur
imperfect bētīzārer bētīzārēris,
bētīzārēre 		bētīzārētur bētīzārēmur bētīzārēminī bētīzārentur
perfect bētīzātus + present active subjunctive of sum
pluperfect bētīzātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — bētīzā — — bētīzāte —
future — bētīzātō bētīzātō — bētīzātōte bētīzantō
passive present — bētīzāre — — bētīzāminī —
future — bētīzātor bētīzātor — — bētīzantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present bētīzāre bētīzārī bētīzāns —
future bētīzātūrum esse bētīzātum īrī bētīzātūrus bētīzandus
perfect bētīzāvisse bētīzātum esse — bētīzātus
future perfect — bētīzātum fore — —
perfect potential bētīzātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
bētīzandī bētīzandō bētīzandum bētīzandō bētīzātum bētīzātū

References

  • “betizo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • betizo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.