dedolo

Latin

Etymology

From dē- +‎ dolō.

Pronunciation

Verb

dēdolō (present infinitive dēdolāre, perfect active dēdolāvī, supine dēdolātum); first conjugation

  1. to hew away or smooth

Conjugation

   Conjugation of dēdolō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēdolō dēdolās dēdolat dēdolāmus dēdolātis dēdolant
imperfect dēdolābam dēdolābās dēdolābat dēdolābāmus dēdolābātis dēdolābant
future dēdolābō dēdolābis dēdolābit dēdolābimus dēdolābitis dēdolābunt
perfect dēdolāvī dēdolāvistī dēdolāvit dēdolāvimus dēdolāvistis dēdolāvērunt,
dēdolāvēre
pluperfect dēdolāveram dēdolāverās dēdolāverat dēdolāverāmus dēdolāverātis dēdolāverant
future perfect dēdolāverō dēdolāveris dēdolāverit dēdolāverimus dēdolāveritis dēdolāverint
passive present dēdolor dēdolāris,
dēdolāre 		dēdolātur dēdolāmur dēdolāminī dēdolantur
imperfect dēdolābar dēdolābāris,
dēdolābāre 		dēdolābātur dēdolābāmur dēdolābāminī dēdolābantur
future dēdolābor dēdolāberis,
dēdolābere 		dēdolābitur dēdolābimur dēdolābiminī dēdolābuntur
perfect dēdolātus + present active indicative of sum
pluperfect dēdolātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēdolātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēdolem dēdolēs dēdolet dēdolēmus dēdolētis dēdolent
imperfect dēdolārem dēdolārēs dēdolāret dēdolārēmus dēdolārētis dēdolārent
perfect dēdolāverim dēdolāverīs dēdolāverit dēdolāverīmus dēdolāverītis dēdolāverint
pluperfect dēdolāvissem dēdolāvissēs dēdolāvisset dēdolāvissēmus dēdolāvissētis dēdolāvissent
passive present dēdoler dēdolēris,
dēdolēre 		dēdolētur dēdolēmur dēdolēminī dēdolentur
imperfect dēdolārer dēdolārēris,
dēdolārēre 		dēdolārētur dēdolārēmur dēdolārēminī dēdolārentur
perfect dēdolātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēdolātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēdolā — — dēdolāte —
future — dēdolātō dēdolātō — dēdolātōte dēdolantō
passive present — dēdolāre — — dēdolāminī —
future — dēdolātor dēdolātor — — dēdolantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present dēdolāre dēdolārī dēdolāns —
future dēdolātūrum esse dēdolātum īrī dēdolātūrus dēdolandus
perfect dēdolāvisse dēdolātum esse — dēdolātus
future perfect — dēdolātum fore — —
perfect potential dēdolātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēdolandī dēdolandō dēdolandum dēdolandō dēdolātum dēdolātū

References

  • “dedolo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • dedolo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.