Latvian
Etymology
From dievs (“god”) + -išķs.
Pronunciation
Adjective
dievišķs (definite dievišķais, comparative dievišķāks, superlative visdievišķākais, adverb dievišķi)
- divine, godlike (typical or characteristic of god; supernatural)
- vajadzīgs kāds nemateriāls (dievišķs) process, kas šo tāldarbību vienā mirklī pārnes no viena debess ķermeņa uz otru ― some non-material (divine) process (was) necessary to transmit in one moment (= instantly) this influence (i.e., gravitation) from one celestial body to another
- kas viņi, šie rakstnieki? vai nereāli, dievišķas ģenialitātes apstaroti tēli vai cilvēki, kas ar spalvu rokās cīnījās par kādu labāku, taisnīgāku dzīves iekārtu? ― who (are) they, these writers? unreal beings illuminated by divine geniality, or people who fought, pen in hand, for a better, fairer order?
- (colloquial, syn. dievišķīgs) divine, fantastic, wonderful (impressively good)
- viņam ir vēl kāds desmits sīkāku skrambu un belzienu pa visu viņa nepārspējamo, dievišķo, jauko augumu ― he has still some ten small bruises and wounds all over his incomparable, divine, nice body (~ stature)
Declension
Antonyms