karaspēks
Latvian
Etymology
From kara (“war[gen.]”) + spēks (“force”). First mentioned in 17th-century sources.[1]
Pronunciation
- IPA(key): [ˈkàɾaspæ̀ːks]
Audio: (file)
Noun
karaspēks m (1st declension)
- army, forces, troops (a country's armed forces; a part of the armed forces with specific tasks)
- speciālais karaspēks ― special troops, forces
- gaisa, kājnieku, tanku karaspēks ― air, infantry, tank troops, forces
- sauszemes, sakaru karaspēks ― land, communication troops, forces
- valsts pretgaisa aizsardzības karaspēks ― national air defense troops, forces
- stratēģiskais raķešu karaspēks ― strategic missile forces
- karaspēka apakšvienības ― troop, military subunits
- klusums; neredz ne privāto braucēju, ne gājēju, ne arī karaspēku ― silence; no private drivers, no pedestrians, not even troops, soldiers were visible
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | karaspēks | — |
| genitive | karaspēka | — |
| dative | karaspēkam | — |
| accusative | karaspēku | — |
| instrumental | karaspēku | — |
| locative | karaspēkā | — |
| vocative | karaspēk | — |
Synonyms
Related terms
References
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “karš”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary][1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN