karaspēks

Latvian

Etymology

From kara (war[gen.]) +‎ spēks (force). First mentioned in 17th-century sources.[1]

Pronunciation

  • IPA(key): [ˈkàɾaspæ̀ːks]
  • Audio:(file)

Noun

karaspēks m (1st declension)

  1. army, forces, troops (a country's armed forces; a part of the armed forces with specific tasks)
    speciālais karaspēksspecial troops, forces
    gaisa, kājnieku, tanku karaspēksair, infantry, tank troops, forces
    sauszemes, sakaru karaspēksland, communication troops, forces
    valsts pretgaisa aizsardzības karaspēksnational air defense troops, forces
    stratēģiskais raķešu karaspēksstrategic missile forces
    karaspēka apakšvienībastroop, military subunits
    klusums; neredz ne privāto braucēju, ne gājēju, ne arī karaspēkusilence; no private drivers, no pedestrians, not even troops, soldiers were visible

Declension

Declension of karaspēks (1st declension)
singular plural
nominative karaspēks
genitive karaspēka
dative karaspēkam
accusative karaspēku
instrumental karaspēku
locative karaspēkā
vocative karaspēk

Synonyms

References

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992) “karš”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary]‎[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN