karavīrs
Latvian
Etymology
From kara (“war[gen.]”) + vīrs (“man”), first mentioned in 17th-century sources.[1]
Pronunciation
Audio: (file)
Noun
karavīrs m (1st declension)
- soldier (a person serving in the armed forces)
- karavīru ierinda ― soldier rank, line
- kļūt par karavīru ― to become a soldier
- atvaļināts karavīrs ― retired soldier
- karavīru ietērps ― soldier's uniform
- karavīru pienākumi ― soldier's duty
- warrior (a person who fights in wars)
- seno cilšu karavīri ― ancient tribal warriors
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | karavīrs | karavīri |
| genitive | karavīra | karavīru |
| dative | karavīram | karavīriem |
| accusative | karavīru | karavīrus |
| instrumental | karavīru | karavīriem |
| locative | karavīrā | karavīros |
| vocative | karavīr | karavīri |
Synonyms
Related terms
References
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “karš”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary][1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN