tēvija

See also: tēvijā

Latvian

Etymology

Coined by Atis Kronvalds in 1870, from tēvs (“father”) +‎ -ija, in parallel with its synonym tēvzeme.[1]

Pronunciation

Noun

tēvija f (4th declension)

  1. fatherland, homeland (country or land seen as the land of one's ancestors)
    kas cilvēks ir bez dzimtene, bez tēvijas un mājām? ― what is a person without a homeland, without a fatherland and a home?
    es - ceļinieks bez tēvijas ― I (am) a traveller without a home (lit. without a fatherland)
    pienāca pavasaris... tīrumos nozuda sniegs, un pirmie gāju putni atgriezās savā ziemeļu tēvijā ― spring has come... the snow has disappeared from the fields, and the first migratory birds have returned to their northern fatherland

Declension

Declension of tēvija (4th declension)
singular plural
nominative tēvija tēvijas
genitive tēvijas tēviju
dative tēvijai tēvijām
accusative tēviju tēvijas
instrumental tēviju tēvijām
locative tēvijā tēvijās
vocative tēvija tēvijas

Synonyms

References

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992) “tēvs”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary]‎[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.