viesmīlīgs

Latvian

Etymology

From viesis (“visitor, guest”) +‎ mīlīgs (“friendly, kind”) (with mīlīgs from mīl(ēt) +‎ -īgs), first attested (probably coined) in the 1860s.[1]

Pronunciation

Adjective

viesmīlīgs (definite viesmīlīgais, comparative viesmīlīgāks, superlative visviesmīlīgākais, adverb viesmīlīgi)

  1. hospitable (who likes to receive guests, welcoming, friendly towards guests)
    viesmīlīgs namatēvs ― hospitable host
    viesmīlīga saimniece ― hospitable lady, hostess
    iepazināmies arī ar manu māti, gādīgu pret bērniem, neparasti viesmīlīgu pret katru ciemiņu ― we (will) also meet my mother, (who is) caring for children (and) extraordinarily hospitable towards every neighbor
  2. hospitable (expressing such qualities, typically characterized by such qualities)
    viesmīlīga uzņemšana ― a hospitable, welcoming reception
    viesmīlīga zeme ― a hospitable, welcoming land
    māmiņa bija tik laipna, ka pieņēmām viņas viesmīlīgo uzaicinājumu palikt pie viņas ― mum was so kind that we accepted her hospitable invitation to stay with her
    pēkšņi viņš jūtas brīvs kā daždien karavīrs, kas pēc simtiem kilometru nostaigātu svešu ceļu iegriezies viesmīlīgās mājās ― suddenly he feels free as a soldier who after hundreds of kilometers traveling on alien roads (finally) arrives at a hospitable, welcoming house

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of viesmīlīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative viesmīlīgs viesmīlīgi viesmīlīga viesmīlīgas
genitive viesmīlīga viesmīlīgu viesmīlīgas viesmīlīgu
dative viesmīlīgam viesmīlīgiem viesmīlīgai viesmīlīgām
accusative viesmīlīgu viesmīlīgus viesmīlīgu viesmīlīgas
instrumental viesmīlīgu viesmīlīgiem viesmīlīgu viesmīlīgām
locative viesmīlīgā viesmīlīgos viesmīlīgā viesmīlīgās
vocative — — — —
Definite declension (noteiktā galotne) of viesmīlīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative viesmīlīgais viesmīlīgie viesmīlīgā viesmīlīgās
genitive viesmīlīgā viesmīlīgo viesmīlīgās viesmīlīgo
dative viesmīlīgajam viesmīlīgajiem viesmīlīgajai viesmīlīgajām
accusative viesmīlīgo viesmīlīgos viesmīlīgo viesmīlīgās
instrumental viesmīlīgo viesmīlīgajiem viesmīlīgo viesmīlīgajām
locative viesmīlīgajā viesmīlīgajos viesmīlīgajā viesmīlīgajās
vocative viesmīlīgo, viesmīlīgais viesmīlīgie viesmīlīgo, viesmīlīgā viesmīlīgās

Derived terms

References

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992) “viesis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary]‎[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.