vitaturus

Latin

Etymology

Future active participle of vītō (“avoid”).

Participle

vītātūrus (feminine vītātūra, neuter vītātūrum); first/second-declension participle

  1. about to avoid
  2. about to shun

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative vītātūrus vītātūra vītātūrum vītātūrī vītātūrae vītātūra
genitive vītātūrī vītātūrae vītātūrī vītātūrōrum vītātūrārum vītātūrōrum
dative vītātūrō vītātūrae vītātūrō vītātūrīs
accusative vītātūrum vītātūram vītātūrum vītātūrōs vītātūrās vītātūra
ablative vītātūrō vītātūrā vītātūrō vītātūrīs
vocative vītātūre vītātūra vītātūrum vītātūrī vītātūrae vītātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.