فتش

Arabic

Etymology

From a Middle Iranian occupation name equivalent to Middle Persian 𐭡𐭲𐭧𐭱𐭩 (btḥšy /⁠badaxš⁠/), being a kind of investigator or monitor.

Pronunciation

  • IPA(key): /fat.ta.ʃa/

Verb

فَتَشَ • (fataša) I (non-past يَفْتَشُ (yaftašu), verbal noun فَتْش (fatš)) (obsolete)

  1. to search, to look for

Conjugation

Conjugation of فَتَشَ (I, sound, a ~ a, full passive (?), verbal noun فَتْش)
verbal noun
الْمَصْدَر
فَتْش
fatš
active participle
اِسْم الْفَاعِل
فَاتِش
fātiš
passive participle
اِسْم الْمَفْعُول
مَفْتُوش
maftūš
active voice
الْفِعْل الْمَعْلُوم
singular
الْمُفْرَد
dual
الْمُثَنَّى
plural
الْجَمْع
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
past (perfect) indicative
الْمَاضِي
m فَتَشْتُ
fataštu
فَتَشْتَ
fatašta
فَتَشَ
fataša
فَتَشْتُمَا
fataštumā
فَتَشَا
fatašā
فَتَشْنَا
fatašnā
فَتَشْتُمْ
fataštum
فَتَشُوا
fatašū
f فَتَشْتِ
fatašti
فَتَشَتْ
fatašat
فَتَشَتَا
fatašatā
فَتَشْتُنَّ
fataštunna
فَتَشْنَ
fatašna
non-past (imperfect) indicative
الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
m أَفْتَشُ
ʔaftašu
تَفْتَشُ
taftašu
يَفْتَشُ
yaftašu
تَفْتَشَانِ
taftašāni
يَفْتَشَانِ
yaftašāni
نَفْتَشُ
naftašu
تَفْتَشُونَ
taftašūna
يَفْتَشُونَ
yaftašūna
f تَفْتَشِينَ
taftašīna
تَفْتَشُ
taftašu
تَفْتَشَانِ
taftašāni
تَفْتَشْنَ
taftašna
يَفْتَشْنَ
yaftašna
subjunctive
الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
m أَفْتَشَ
ʔaftaša
تَفْتَشَ
taftaša
يَفْتَشَ
yaftaša
تَفْتَشَا
taftašā
يَفْتَشَا
yaftašā
نَفْتَشَ
naftaša
تَفْتَشُوا
taftašū
يَفْتَشُوا
yaftašū
f تَفْتَشِي
taftašī
تَفْتَشَ
taftaša
تَفْتَشَا
taftašā
تَفْتَشْنَ
taftašna
يَفْتَشْنَ
yaftašna
jussive
الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
m أَفْتَشْ
ʔaftaš
تَفْتَشْ
taftaš
يَفْتَشْ
yaftaš
تَفْتَشَا
taftašā
يَفْتَشَا
yaftašā
نَفْتَشْ
naftaš
تَفْتَشُوا
taftašū
يَفْتَشُوا
yaftašū
f تَفْتَشِي
taftašī
تَفْتَشْ
taftaš
تَفْتَشَا
taftašā
تَفْتَشْنَ
taftašna
يَفْتَشْنَ
yaftašna
imperative
الْأَمْر
m اِفْتَشْ
iftaš
اِفْتَشَا
iftašā
اِفْتَشُوا
iftašū
f اِفْتَشِي
iftašī
اِفْتَشْنَ
iftašna
passive voice
الْفِعْل الْمَجْهُول
singular
الْمُفْرَد
dual
الْمُثَنَّى
plural
الْجَمْع
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
past (perfect) indicative
الْمَاضِي
m فُتِشْتُ
futištu
فُتِشْتَ
futišta
فُتِشَ
futiša
فُتِشْتُمَا
futištumā
فُتِشَا
futišā
فُتِشْنَا
futišnā
فُتِشْتُمْ
futištum
فُتِشُوا
futišū
f فُتِشْتِ
futišti
فُتِشَتْ
futišat
فُتِشَتَا
futišatā
فُتِشْتُنَّ
futištunna
فُتِشْنَ
futišna
non-past (imperfect) indicative
الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
m أُفْتَشُ
ʔuftašu
تُفْتَشُ
tuftašu
يُفْتَشُ
yuftašu
تُفْتَشَانِ
tuftašāni
يُفْتَشَانِ
yuftašāni
نُفْتَشُ
nuftašu
تُفْتَشُونَ
tuftašūna
يُفْتَشُونَ
yuftašūna
f تُفْتَشِينَ
tuftašīna
تُفْتَشُ
tuftašu
تُفْتَشَانِ
tuftašāni
تُفْتَشْنَ
tuftašna
يُفْتَشْنَ
yuftašna
subjunctive
الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
m أُفْتَشَ
ʔuftaša
تُفْتَشَ
tuftaša
يُفْتَشَ
yuftaša
تُفْتَشَا
tuftašā
يُفْتَشَا
yuftašā
نُفْتَشَ
nuftaša
تُفْتَشُوا
tuftašū
يُفْتَشُوا
yuftašū
f تُفْتَشِي
tuftašī
تُفْتَشَ
tuftaša
تُفْتَشَا
tuftašā
تُفْتَشْنَ
tuftašna
يُفْتَشْنَ
yuftašna
jussive
الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
m أُفْتَشْ
ʔuftaš
تُفْتَشْ
tuftaš
يُفْتَشْ
yuftaš
تُفْتَشَا
tuftašā
يُفْتَشَا
yuftašā
نُفْتَشْ
nuftaš
تُفْتَشُوا
tuftašū
يُفْتَشُوا
yuftašū
f تُفْتَشِي
tuftašī
تُفْتَشْ
tuftaš
تُفْتَشَا
tuftašā
تُفْتَشْنَ
tuftašna
يُفْتَشْنَ
yuftašna

Verb

فَتَّشَ • (fattaša) II (non-past يُفَتِّشُ (yufattišu), verbal noun تَفْتِيش (taftīš))

  1. to inspect, examine, look into, scrutinize, investigate
  2. to search, look for
  3. (dated) to have under surveillance, to exercise supervision, to afford oversight of
    Synonym: رَاقَبَ (rāqaba)
    • a. 1135, Ibn ʿAbdūn, “Un document sur la vie urbaine et les corps de métiers à Séville au début du XIIe siècle: Le traité d’Ibn ʿAbdūn publié avec une introduction et un glossaire”, in Évariste Lévi-Provençal, editor, Journal asiatique[1], number 2, published 1934, page 217 (٢٥) 10:

Conjugation

Conjugation of فَتَّشَ (II, sound, full passive, verbal noun تَفْتِيش)
verbal noun
الْمَصْدَر
تَفْتِيش
taftīš
active participle
اِسْم الْفَاعِل
مُفَتِّش
mufattiš
passive participle
اِسْم الْمَفْعُول
مُفَتَّش
mufattaš
active voice
الْفِعْل الْمَعْلُوم
singular
الْمُفْرَد
dual
الْمُثَنَّى
plural
الْجَمْع
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
past (perfect) indicative
الْمَاضِي
m فَتَّشْتُ
fattaštu
فَتَّشْتَ
fattašta
فَتَّشَ
fattaša
فَتَّشْتُمَا
fattaštumā
فَتَّشَا
fattašā
فَتَّشْنَا
fattašnā
فَتَّشْتُمْ
fattaštum
فَتَّشُوا
fattašū
f فَتَّشْتِ
fattašti
فَتَّشَتْ
fattašat
فَتَّشَتَا
fattašatā
فَتَّشْتُنَّ
fattaštunna
فَتَّشْنَ
fattašna
non-past (imperfect) indicative
الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
m أُفَتِّشُ
ʔufattišu
تُفَتِّشُ
tufattišu
يُفَتِّشُ
yufattišu
تُفَتِّشَانِ
tufattišāni
يُفَتِّشَانِ
yufattišāni
نُفَتِّشُ
nufattišu
تُفَتِّشُونَ
tufattišūna
يُفَتِّشُونَ
yufattišūna
f تُفَتِّشِينَ
tufattišīna
تُفَتِّشُ
tufattišu
تُفَتِّشَانِ
tufattišāni
تُفَتِّشْنَ
tufattišna
يُفَتِّشْنَ
yufattišna
subjunctive
الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
m أُفَتِّشَ
ʔufattiša
تُفَتِّشَ
tufattiša
يُفَتِّشَ
yufattiša
تُفَتِّشَا
tufattišā
يُفَتِّشَا
yufattišā
نُفَتِّشَ
nufattiša
تُفَتِّشُوا
tufattišū
يُفَتِّشُوا
yufattišū
f تُفَتِّشِي
tufattišī
تُفَتِّشَ
tufattiša
تُفَتِّشَا
tufattišā
تُفَتِّشْنَ
tufattišna
يُفَتِّشْنَ
yufattišna
jussive
الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
m أُفَتِّشْ
ʔufattiš
تُفَتِّشْ
tufattiš
يُفَتِّشْ
yufattiš
تُفَتِّشَا
tufattišā
يُفَتِّشَا
yufattišā
نُفَتِّشْ
nufattiš
تُفَتِّشُوا
tufattišū
يُفَتِّشُوا
yufattišū
f تُفَتِّشِي
tufattišī
تُفَتِّشْ
tufattiš
تُفَتِّشَا
tufattišā
تُفَتِّشْنَ
tufattišna
يُفَتِّشْنَ
yufattišna
imperative
الْأَمْر
m فَتِّشْ
fattiš
فَتِّشَا
fattišā
فَتِّشُوا
fattišū
f فَتِّشِي
fattišī
فَتِّشْنَ
fattišna
passive voice
الْفِعْل الْمَجْهُول
singular
الْمُفْرَد
dual
الْمُثَنَّى
plural
الْجَمْع
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
past (perfect) indicative
الْمَاضِي
m فُتِّشْتُ
futtištu
فُتِّشْتَ
futtišta
فُتِّشَ
futtiša
فُتِّشْتُمَا
futtištumā
فُتِّشَا
futtišā
فُتِّشْنَا
futtišnā
فُتِّشْتُمْ
futtištum
فُتِّشُوا
futtišū
f فُتِّشْتِ
futtišti
فُتِّشَتْ
futtišat
فُتِّشَتَا
futtišatā
فُتِّشْتُنَّ
futtištunna
فُتِّشْنَ
futtišna
non-past (imperfect) indicative
الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
m أُفَتَّشُ
ʔufattašu
تُفَتَّشُ
tufattašu
يُفَتَّشُ
yufattašu
تُفَتَّشَانِ
tufattašāni
يُفَتَّشَانِ
yufattašāni
نُفَتَّشُ
nufattašu
تُفَتَّشُونَ
tufattašūna
يُفَتَّشُونَ
yufattašūna
f تُفَتَّشِينَ
tufattašīna
تُفَتَّشُ
tufattašu
تُفَتَّشَانِ
tufattašāni
تُفَتَّشْنَ
tufattašna
يُفَتَّشْنَ
yufattašna
subjunctive
الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
m أُفَتَّشَ
ʔufattaša
تُفَتَّشَ
tufattaša
يُفَتَّشَ
yufattaša
تُفَتَّشَا
tufattašā
يُفَتَّشَا
yufattašā
نُفَتَّشَ
nufattaša
تُفَتَّشُوا
tufattašū
يُفَتَّشُوا
yufattašū
f تُفَتَّشِي
tufattašī
تُفَتَّشَ
tufattaša
تُفَتَّشَا
tufattašā
تُفَتَّشْنَ
tufattašna
يُفَتَّشْنَ
yufattašna
jussive
الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
m أُفَتَّشْ
ʔufattaš
تُفَتَّشْ
tufattaš
يُفَتَّشْ
yufattaš
تُفَتَّشَا
tufattašā
يُفَتَّشَا
yufattašā
نُفَتَّشْ
nufattaš
تُفَتَّشُوا
tufattašū
يُفَتَّشُوا
yufattašū
f تُفَتَّشِي
tufattašī
تُفَتَّشْ
tufattaš
تُفَتَّشَا
tufattašā
تُفَتَّشْنَ
tufattašna
يُفَتَّشْنَ
yufattašna

References

  • Corriente, Federico, Pereira, Christophe, Vicente, Angeles, editors (2017), Dictionnaire du faisceau dialectal arabe andalou. Perspectives phraséologiques et étymologiques (in French), Berlin: De Gruyter, →ISBN, page 944
  • Lane, Edward William (1863-1893) “فتش”, in Arabic-English Lexicon, London: Williams & Norgate.
  • Wehr, Hans (1979) “ف ت ش”, in J. Milton Cowan, editor, A Dictionary of Modern Written Arabic, 4th edition, Ithaca, NY: Spoken Language Services, →ISBN

Moroccan Arabic

Root
ف ت ش
1 term

Etymology

From Arabic فَتَّشَ (fattaša).

Pronunciation

  • IPA(key): /fat.taʃ/

Verb

فتش • (fattaš) II (non-past يفتش (yfattaš))

  1. to search, look for
    Synonyms: قلب (qallab), حوس (ḥawwas)
  2. to investigate

Conjugation

Conjugation of فتش
singular plural
1st person 2nd person 3rd person 1st person 2nd person 3rd person
past m فتّشت (fattašt) فتّشتي (fattašti) فتّش (fattaš) فتّشنا (fattašna) فتّشتوا (fattaštu) فتّشوا (fattšu)
f فتّشت (fattšāt)
non-past m نفتّش (nfattaš) تفتّش (tfattaš) يفتّش (yfattaš) نفتّشوا (nfattšu) تفتّشوا (tfattšu) يفتّشوا (yfattšu)
f تفتّشي (tfattši) تفتّش (tfattaš)
imperative m فتّش (fattaš) فتّشوا (fattšu)
f فتّشي (fattši)