blekia

Old Swedish

Etymology

From Old Norse bleikja, from Proto-Germanic *blaikijaną.

Verb

blēkia

  1. to bleach

Conjugation

Conjugation of blēkia (weak)
present past
infinitive blēkia —
participle blēkiandi, blēkiande blēkter
active voice indicative subjunctive imperative indicative subjunctive
iæk blēkir blēki, blēke —   blēkti, blēkte blēkti, blēkte
þū blēkir blēki, blēke blēk blēkti, blēkte blēkti, blēkte
han blēkir blēki, blēke —   blēkti, blēkte blēkti, blēkte
vīr blēkium, blēkiom blēkium, blēkiom blēkium, blēkiom blēktum, blēktom blēktum, blēktom
īr blēkin blēkin blēkin blēktin blēktin
þēr blēkia blēkin —   blēktu, blēkto blēktin
mediopassive voice indicative subjunctive imperative indicative subjunctive
iæk blēkis blēkis, blēkes —   blēktis, blēktes blēktis, blēktes
þū blēkis blēkis, blēkes —   blēktis, blēktes blēktis, blēktes
han blēkis blēkis, blēkes —   blēktis, blēktes blēktis, blēktes
vīr blēkiums, blēkioms blēkiums, blēkioms —   blēktums, blēktoms blēktums, blēktoms
īr blēkins blēkins —   blēktins blēktins
þēr blēkias blēkins —   blēktus, blēktos blēktins

Descendants

  • Swedish: bleka
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.