burt

See also: Burt, buřt, and búrt

Faroese

Adverb

burt

  1. away

Synonyms

Icelandic

Adverb

burt

  1. away, off
    Mamma fór burt.
    Mom went away.

Latvian

Etymology

Probably from Proto-Balto-Slavic *búrˀtei (to bore, to drill). Compare Lithuanian bùrtas (lot, fate; (pl.) sorcery, magic).

Verb

burt (?? missing information, 1st conjugation, present buru, bur, bur, past būru)

  1. to conjure
  2. to practice magic, witchcraft

Conjugation

Conjugation of burt
indicative (īstenības izteiksme) imperative
(pavēles izteiksme)
present
(tagadne)
past
(pagātne)
future
(nākotne)
1st person sg es buru būru buršu
2nd person sg tu bur būri bursi bur
3rd person sg viņš, viņa bur būra burs lai bur
1st person pl mēs buram būrām bursim bursim
2nd person pl jūs burat būrāt bursiet,
bursit
buriet
3rd person pl viņi, viņas bur būra burs lai bur
renarrative (atstāstījuma izteiksme) participles (divdabji)
present burot present active 1 (adj.) burošs
past esot būris present active 2 (adv.) burdams
future buršot present active 3 (adv.) burot
imperative lai burot present active 4 (obj.) buram
conditional (vēlējuma izteiksme) past active būris
present burtu present passive burams
past būtu būris past passive burts
debitive (vajadzības izteiksme) nominal forms
indicative (būt) jābur infinitive (nenoteiksme) burt
conjunctive 1 esot jābur negative infinitive neburt
conjunctive 2 jāburot verbal noun buršana

Derived terms

References

  • Karulis, Konstantīns (1992) “burt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary]‎[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN, page 155

Norwegian Nynorsk

Etymology 1

Verb

burt

  1. past participle of burda

Etymology 2

Adverb

burt

  1. (pre-1938) alternative form of bort

Preposition

burt

  1. (pre-1938) alternative form of bort