desido

Latin

Etymology

dē- +‎ sīdō (“to sit down, settle”)

Pronunciation

Verb

dēsīdō (present infinitive dēsīdere, perfect active dēsēdī or dēsīdī); third conjugation, no supine stem

  1. (intransitive) to sink, settle down, subside
  2. to deteriorate, degenerate
    Synonyms: dēgenerō, cadō, senēscō

Usage notes

Used of inanimate objects, particularly places.

Conjugation

   Conjugation of dēsīdō (third conjugation, no supine stem)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēsīdō dēsīdis dēsīdit dēsīdimus dēsīditis dēsīdunt
imperfect dēsīdēbam dēsīdēbās dēsīdēbat dēsīdēbāmus dēsīdēbātis dēsīdēbant
future dēsīdam dēsīdēs dēsīdet dēsīdēmus dēsīdētis dēsīdent
perfect dēsēdī,
dēsīdī 		dēsēdistī,
dēsīdistī 		dēsēdit,
dēsīdit 		dēsēdimus,
dēsīdimus 		dēsēdistis,
dēsīdistis 		dēsēdērunt,
dēsēdēre,
dēsīdērunt,
dēsīdēre
pluperfect dēsēderam,
dēsīderam 		dēsēderās,
dēsīderās 		dēsēderat,
dēsīderat 		dēsēderāmus,
dēsīderāmus 		dēsēderātis,
dēsīderātis 		dēsēderant,
dēsīderant
future perfect dēsēderō,
dēsīderō 		dēsēderis,
dēsīderis 		dēsēderit,
dēsīderit 		dēsēderimus,
dēsīderimus 		dēsēderitis,
dēsīderitis 		dēsēderint,
dēsīderint
passive present dēsīdor dēsīderis,
dēsīdere 		dēsīditur dēsīdimur dēsīdiminī dēsīduntur
imperfect dēsīdēbar dēsīdēbāris,
dēsīdēbāre 		dēsīdēbātur dēsīdēbāmur dēsīdēbāminī dēsīdēbantur
future dēsīdar dēsīdēris,
dēsīdēre 		dēsīdētur dēsīdēmur dēsīdēminī dēsīdentur
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēsīdam dēsīdās dēsīdat dēsīdāmus dēsīdātis dēsīdant
imperfect dēsīderem dēsīderēs dēsīderet dēsīderēmus dēsīderētis dēsīderent
perfect dēsēderim,
dēsīderim 		dēsēderīs,
dēsīderīs 		dēsēderit,
dēsīderit 		dēsēderīmus,
dēsīderīmus 		dēsēderītis,
dēsīderītis 		dēsēderint,
dēsīderint
pluperfect dēsēdissem,
dēsīdissem 		dēsēdissēs,
dēsīdissēs 		dēsēdisset,
dēsīdisset 		dēsēdissēmus,
dēsīdissēmus 		dēsēdissētis,
dēsīdissētis 		dēsēdissent,
dēsīdissent
passive present dēsīdar dēsīdāris,
dēsīdāre 		dēsīdātur dēsīdāmur dēsīdāminī dēsīdantur
imperfect dēsīderer dēsīderēris,
dēsīderēre 		dēsīderētur dēsīderēmur dēsīderēminī dēsīderentur
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēsīde — — dēsīdite —
future — dēsīditō dēsīditō — dēsīditōte dēsīduntō
passive present — dēsīdere — — dēsīdiminī —
future — dēsīditor dēsīditor — — dēsīduntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present dēsīdere dēsīdī dēsīdēns —
future — — — dēsīdendus,
dēsīdundus
perfect dēsēdisse,
dēsīdisse 		— — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēsīdendī dēsīdendō dēsīdendum dēsīdendō — —

References

  • “desido”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “desido”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.