fiæla
Old Swedish
Etymology
From Old Norse fela, from Proto-Germanic *felhaną.
Verb
fiæla
- to hide
Conjugation
| present | past | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| infinitive | fiæla | — | ||||
| participle | fiælandi, fiælande | fulin, folin | ||||
| active voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive | |
| iæk | fiæl | fiæli, fiæle | — | fal | fāli, fāle | |
| þū | fiæl | fiæli, fiæle | fiæl | falt | fāli, fāle | |
| han | fiæl | fiæli, fiæle | — | fal | fāli, fāle | |
| vīr | fiælum, fiælom | fiælum, fiælom | fiælum, fiælom | fālum, fālom | fālum, fālom | |
| īr | fiælin | fiælin | fiælin | fālin | fālin | |
| þēr | fiæla | fiælin | — | fālu, fālo | fālin | |
| mediopassive voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive | |
| iæk | fiæls | fiælis, fiæles | — | fals | fālis, fāles | |
| þū | fiæls | fiælis, fiæles | — | falts | fālis, fāles | |
| han | fiæls | fiælis, fiæles | — | fals | fālis, fāles | |
| vīr | fiælums, -oms | fiælums, fiæloms | — | fālums, fāloms | fālums, fāloms | |
| īr | fiælins | fiælins | — | fālins | fālins | |
| þēr | fiælas | fiælins | — | fālus, fālos | fālins | |
Descendants
- Swedish: fjäla