leþa

Old Swedish

Etymology

From Old Norse leiða, from Proto-Germanic *laidijaną.

Verb

lēþa

  1. to lead
  2. to transport

Conjugation

Conjugation of lēþa (weak)
present past
infinitive lēþa —
participle lēþandi, lēþande lēdder
active voice indicative subjunctive imperative indicative subjunctive
iæk lēþir lēþi, lēþe —   lēddi, lēdde lēddi, lēdde
þū lēþir lēþi, lēþe lēþ lēddi, lēdde lēddi, lēdde
han lēþir lēþi, lēþe —   lēddi, lēdde lēddi, lēdde
vīr lēþum, lēþom lēþum, lēþom lēþum, lēþom lēddum, lēddom lēddum, lēddom
īr lēþin lēþin lēþin lēddin lēddin
þēr lēþa lēþin —   lēddu, lēddo lēddin
mediopassive voice indicative subjunctive imperative indicative subjunctive
iæk lēþis lēþis, lēþes —   lēddis, lēddes lēddis, lēddes
þū lēþis lēþis, lēþes —   lēddis, lēddes lēddis, lēddes
han lēþis lēþis, lēþes —   lēddis, lēddes lēddis, lēddes
vīr lēþums, lēþoms lēþums, lēþoms —   lēddums, lēddoms lēddums, lēddoms
īr lēþins lēþins —   lēddins lēddins
þēr lēþas lēþins —   lēddus, lēddos lēddins

Descendants

  • Swedish: leda
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.