smyria

Old Swedish

Etymology

From Old Norse smyrja, from Proto-Germanic *smirwijaną.

Verb

smyria

  1. to grease, to anoint

Conjugation

Conjugation of smyria (weak)
present past
infinitive smyria
participle smyriandi, smyriande smorþer
active voice indicative subjunctive imperative indicative subjunctive
iæk smyr smyri, smyre smorþi, smorþe smorþi, smorþe
þū smyr smyri, smyre smyr smorþi, smorþe smorþi, smorþe
han smyr smyri, smyre smorþi, smorþe smorþi, smorþe
vīr smyrium, smyriom smyrium, smyriom smyrium, smyriom smorþum, smorþom smorþum, smorþom
īr smyrin smyrin smyrin smorþin smorþin
þēr smyria smyrin smorþu, smorþo smorþin
mediopassive voice indicative subjunctive imperative indicative subjunctive
iæk smyrs smyris smorþis, -es smorþis, -es
þū smyrs smyris smorþis, -es smorþis, -es
han smyrs smyris smorþis, -es smorþis, -es
vīr smyriums, -ioms smyriums, -ioms smorþums, -oms smorþums, -oms
īr smyrins smyrins smorþins smorþins
þēr smyrias smyrins smorþus, -os smorþins

Descendants

  • Swedish: smörja