stāstītāja
See also: stāstītajā and stāstītājā
Latvian
Etymology 1
See stāstītājs.
Noun
stāstītāja m
- genitive singular of stāstītājs
Etymology 2
From stāstīt (“to tell, to narrate”) + -āja, or stāstītājs (“teller, narrator”) + -a (“fem.”).
Pronunciation
Noun
stāstītāja f (4th declension, masculine form: stāstītājs)
- (female) teller (a woman who tells something; the viewpoint character in first-person narratives)
- pasaku stāstītāja ― (female) fairytale teller
- stāstītājas pieredeze atsedz tipiskas padomju laika darba un sadzīves grūtības ― the (female) narrator's experience reveals the typical hardships of work and life in Soviet times
Declension
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | stāstītāja | stāstītājas |
genitive | stāstītājas | stāstītāju |
dative | stāstītājai | stāstītājām |
accusative | stāstītāju | stāstītājas |
instrumental | stāstītāju | stāstītājām |
locative | stāstītājā | stāstītājās |
vocative | stāstītāja | stāstītājas |