stāstītājs
Latvian
Etymology
From stāstīt (“to tell, to narrate”) + -ājs.
Pronunciation
Noun
stāstītājs m (1st declension, feminine form: stāstītāja)
- (male) narrator (a man who tells something; the viewpoint character in first-person narratives)
- izdots Gārta Steina romāns, kura galvenais varonis un stāstītājs ir suns ― a novel by Gārts Steins has come out in which the main hero and narrator is a dog
- vai tu pazīsti kādu, ko varētu nosaukt par patiesības stāstītāju? kā tu domā, kas viņu motivē stāstīt patiesību? ko tu varētu mācīties no viņa? ― do you know someone who could be called a truth teller (= teller of the truth)? what do you think motivates him to tell the truth? what could you learn from him?
Declension
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | stāstītājs | stāstītāji |
genitive | stāstītāja | stāstītāju |
dative | stāstītājam | stāstītājiem |
accusative | stāstītāju | stāstītājus |
instrumental | stāstītāju | stāstītājiem |
locative | stāstītājā | stāstītājos |
vocative | stāstītāj | stāstītāji |