vekia

Old Swedish

Etymology

From Old Norse veikja, from Proto-Germanic *waikwijaną.

Verb

vēkia

  1. to make weak, to soften

Conjugation

Conjugation of vēkia (weak)
present past
infinitive vēkia —
participle vēkiandi, vēkiande vēkter
active voice indicative subjunctive imperative indicative subjunctive
iæk vēkir vēki, vēke —   vēkti, vēkte vēkti, vēkte
þū vēkir vēki, vēke vēk vēkti, vēkte vēkti, vēkte
han vēkir vēki, vēke —   vēkti, vēkte vēkti, vēkte
vīr vēkium, vēkiom vēkium, vēkiom vēkium, vēkiom vēktum, vēktom vēktum, vēktom
īr vēkin vēkin vēkin vēktin vēktin
þēr vēkia vēkin —   vēktu, vēkto vēktin
mediopassive voice indicative subjunctive imperative indicative subjunctive
iæk vēkis vēkis, vēkes —   vēktis, vēktes vēktis, vēktes
þū vēkis vēkis, vēkes —   vēktis, vēktes vēktis, vēktes
han vēkis vēkis, vēkes —   vēktis, vēktes vēktis, vēktes
vīr vēkiums, vēkioms vēkiums, vēkioms —   vēktums, vēktoms vēktums, vēktoms
īr vēkins vēkins —   vēktins vēktins
þēr vēkias vēkins —   vēktus, vēktos vēktins
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.