discido

Latin

Etymology

From dis- +‎ caedō (“cut; strike”).

Pronunciation

Verb

discīdō (present infinitive discīdere, perfect active discīdī, supine discīsum); third conjugation

  1. (transitive, rare) to cut in pieces, cut up
    Synonyms: findō, scindō, carpō, discerpō, discindō, incīdō, intercīdō, distrahō
    Antonyms: cōgō, congerō, coniungō, contrahō

Conjugation

   Conjugation of discīdō (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present discīdō discīdis discīdit discīdimus discīditis discīdunt
imperfect discīdēbam discīdēbās discīdēbat discīdēbāmus discīdēbātis discīdēbant
future discīdam discīdēs discīdet discīdēmus discīdētis discīdent
perfect discīdī discīdistī discīdit discīdimus discīdistis discīdērunt,
discīdēre
pluperfect discīderam discīderās discīderat discīderāmus discīderātis discīderant
future perfect discīderō discīderis discīderit discīderimus discīderitis discīderint
passive present discīdor discīderis,
discīdere 		discīditur discīdimur discīdiminī discīduntur
imperfect discīdēbar discīdēbāris,
discīdēbāre 		discīdēbātur discīdēbāmur discīdēbāminī discīdēbantur
future discīdar discīdēris,
discīdēre 		discīdētur discīdēmur discīdēminī discīdentur
perfect discīsus + present active indicative of sum
pluperfect discīsus + imperfect active indicative of sum
future perfect discīsus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present discīdam discīdās discīdat discīdāmus discīdātis discīdant
imperfect discīderem discīderēs discīderet discīderēmus discīderētis discīderent
perfect discīderim discīderīs discīderit discīderīmus discīderītis discīderint
pluperfect discīdissem discīdissēs discīdisset discīdissēmus discīdissētis discīdissent
passive present discīdar discīdāris,
discīdāre 		discīdātur discīdāmur discīdāminī discīdantur
imperfect discīderer discīderēris,
discīderēre 		discīderētur discīderēmur discīderēminī discīderentur
perfect discīsus + present active subjunctive of sum
pluperfect discīsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — discīde — — discīdite —
future — discīditō discīditō — discīditōte discīduntō
passive present — discīdere — — discīdiminī —
future — discīditor discīditor — — discīduntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present discīdere discīdī discīdēns —
future discīsūrum esse discīsum īrī discīsūrus discīdendus,
discīdundus
perfect discīdisse discīsum esse — discīsus
future perfect — discīsum fore — —
perfect potential discīsūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
discīdendī discīdendō discīdendum discīdendō discīsum discīsū

References

  • “discido”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • discido in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.