paveo

Latin

Etymology

Uncertain. Perhaps related to Proto-Celtic *oβnus, which itself may attest to a Proto-Indo-European form *pow-. The stem *pav- would emerge from the Italic change of Proto-Indo-European *-ow- to *-aw-. Alternatively, it may be a stative from the root *peh₂w- (“to strike”), whence Latin paviō.

Pronunciation

Verb

paveō (present infinitive pavēre, perfect active pāvī); second conjugation, no supine stem

  1. (intransitive) to be struck with fear, to be afraid or terrified; tremble or quake with fear
  2. (transitive) to fear, dread or be terrified by

Conjugation

  • This verb has only limited passive conjugation; only third-person passive forms are attested in surviving sources.
   Conjugation of paveō (second conjugation, no supine stem)
indicative singular plural
first second third first second third
active present paveō pavēs pavet pavēmus pavētis pavent
imperfect pavēbam pavēbās pavēbat pavēbāmus pavēbātis pavēbant
future pavēbō pavēbis pavēbit pavēbimus pavēbitis pavēbunt
perfect pāvī pāvistī,
pāstī1 		pāvit,
pāt1 		pāvimus,
pāmus1 		pāvistis,
pāstis1 		pāvērunt,
pārunt,
pāvēre1
pluperfect pāveram,
pāram1 		pāverās,
pārās1 		pāverat,
pārat1 		pāverāmus,
pārāmus1 		pāverātis,
pārātis1 		pāverant,
pārant1
future perfect pāverō,
pārō1 		pāveris,
pāris1 		pāverit,
pārit1 		pāverimus,
pārimus1 		pāveritis,
pāritis1 		pāverint,
pārint1
passive present paveor pavēris,
pavēre 		pavētur pavēmur pavēminī paventur
imperfect pavēbar pavēbāris,
pavēbāre 		pavēbātur pavēbāmur pavēbāminī pavēbantur
future pavēbor pavēberis,
pavēbere 		pavēbitur pavēbimur pavēbiminī pavēbuntur
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present paveam paveās paveat paveāmus paveātis paveant
imperfect pavērem pavērēs pavēret pavērēmus pavērētis pavērent
perfect pāverim,
pārim1 		pāverīs,
pārīs1 		pāverit,
pārit1 		pāverīmus,
pārīmus1 		pāverītis,
pārītis1 		pāverint,
pārint1
pluperfect pāvissem,
pāssem1 		pāvissēs,
pāssēs1 		pāvisset,
pāsset1 		pāvissēmus,
pāssēmus1 		pāvissētis,
pāssētis1 		pāvissent,
pāssent1
passive present pavear paveāris,
paveāre 		paveātur paveāmur paveāminī paveantur
imperfect pavērer pavērēris,
pavērēre 		pavērētur pavērēmur pavērēminī pavērentur
imperative singular plural
first second third first second third
active present — pavē — — pavēte —
future — pavētō pavētō — pavētōte paventō
passive present — pavēre — — pavēminī —
future — pavētor pavētor — — paventor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present pavēre pavērī pavēns —
future — — — pavendus
perfect pāvisse,
pāsse1 		— — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
pavendī pavendō pavendum pavendō — —

1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

References

  • “paveo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “paveo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • paveo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • paveo in Georges, Karl Ernst, Georges, Heinrich (1913–1918) Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch, 8th edition, volume 2, Hahnsche Buchhandlung
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.