rubricus

Latin

Etymology

Derived from ruber.

Pronunciation

Adjective

rubrīcus (feminine rubrīca, neuter rubrīcum); first/second-declension adjective

  1. red
    Synonyms: rubeus, rubicundus, rubidus, rubricatus

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative rubrīcus rubrīca rubrīcum rubrīcī rubrīcae rubrīca
genitive rubrīcī rubrīcae rubrīcī rubrīcōrum rubrīcārum rubrīcōrum
dative rubrīcō rubrīcae rubrīcō rubrīcīs
accusative rubrīcum rubrīcam rubrīcum rubrīcōs rubrīcās rubrīca
ablative rubrīcō rubrīcā rubrīcō rubrīcīs
vocative rubrīce rubrīca rubrīcum rubrīcī rubrīcae rubrīca

Derived terms

See also

Colors in Latin · colōrēs (layout · text)
     albus, candidus, subalbus, niveus, cēreus, marmoreus, eburneus, cānus, blancus (ML.)      glaucus, rāvus, pullus, cinereus, cinerāceus, plumbeusgrīseus (ML. or NL.)      niger, āter, piceus, furvus
             ruber, rūbidus, rūfus, rubicundus, russus, rubrīcus, pūniceusmurrinus, mulleus; cocceus, coccīnus, badius              rutilus, armeniacus, aurantius, aurantiacus; fuscus, suffuscus, colōrius, cervīnus, spādīx, castaneus, aquilus, fulvus, brunneus (ML.)              flāvus, sufflāvus, flāvidus, fulvus, lūteus, gilvus, helvus, croceus, pallidus, blondinus (ML.)
             galbus, galbinus, lūridus              viridis              prasinus
             cȳaneus              caeruleus, azurīnus (ML.), caesius, blāvus (LL.)              glaucus; līvidus; venetus
             violāceus, ianthinus, balaustīnus (NL.)              ostrīnus, amethystīnus              purpureus, ātropurpureus, roseus, rosāceus

References

  • "rubricus", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
  • rubricus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.