violaceus
Latin
Etymology
From viola (“violet flower”) + -āceus.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [wi.ɔˈɫaː.ke.ʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [vi.oˈlaː.t͡ʃe.us]
Adjective
violāceus (feminine violācea, neuter violāceum); first/second-declension adjective
- violet (coloured)
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | violāceus | violācea | violāceum | violāceī | violāceae | violācea | |
| genitive | violāceī | violāceae | violāceī | violāceōrum | violāceārum | violāceōrum | |
| dative | violāceō | violāceae | violāceō | violāceīs | |||
| accusative | violāceum | violāceam | violāceum | violāceōs | violāceās | violācea | |
| ablative | violāceō | violāceā | violāceō | violāceīs | |||
| vocative | violācee | violācea | violāceum | violāceī | violāceae | violācea | |
See also
| albus, candidus, subalbus, niveus, cēreus, marmoreus, eburneus, cānus, blancus (ML.) | glaucus, rāvus, pullus, cinereus, cinerāceus, plumbeus, grīseus (ML. or NL.) | niger, āter, piceus, furvus |
| ruber, rūbidus, rūfus, rubicundus, russus, rubrīcus, pūniceus, murrinus, mulleus; cocceus, coccīnus, badius | rutilus, armeniacus, aurantius, aurantiacus; fuscus, suffuscus, colōrius, cervīnus, spādīx, castaneus, aquilus, fulvus, brunneus (ML.) | flāvus, sufflāvus, flāvidus, fulvus, lūteus, gilvus, helvus, croceus, pallidus, blondinus (ML.) |
| galbus, galbinus, lūridus | viridis | prasinus |
| cȳaneus | caeruleus, azurīnus (ML.), caesius, blāvus (LL.) | glaucus; līvidus; venetus |
| violāceus, ianthinus, balaustīnus (NL.) | ostrīnus, amethystīnus | purpureus, ātropurpureus, roseus, rosāceus |
References
- “violaceus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- violaceus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.